Klīniskajā praksē triecienvilnis attiecas uz triecienviļņu terapiju, un sāpju pakāpe katram cilvēkam ir atšķirīga. Tomēr, jo stiprākas ir sāpes, jo labāks efekts. Starp abiem nav vajadzīgā savienojuma.
Triecienviļņu terapija ir fizikālā terapija, kas ārstē slimības, pielietojot atbilstošu enerģiju precīzām zonām. Izmantotā enerģija un izvēlētā zona tieši nosaka ārstēšanas efektu neatkarīgi no pacienta sāpju līmeņa operācijas laikā. Ja enerģija ir pārāk zema, terapeitisko efektu nevar sasniegt, un, ja enerģija ir pārāk augsta, var rasties nevēlamas reakcijas.
Zemas enerģijas un vidējas enerģijas ekstrakorporālos triecienviļņus parasti izmanto hronisku mīksto audu traumu slimību, skrimšļa traumu slimību un virspusēju kaulu nesavienošanās ārstēšanai, savukārt augstas enerģijas ekstrakorporālos triecienviļņus parasti izmanto, lai ārstētu dziļāku kaulu nesavienošanos, aizkavētu lūzumu dzīšanu, un augšstilba galvas nekroze un citi osteogēni traucējumi.
Vispārīgi runājot, jo augstāks ir triecienviļņa enerģijas līmenis, jo lielāka ir sāpju pakāpe. Bet jo augstāks ir sāpju līmenis, jo labāks ir ārstēšanas efekts. Ārstniecības procesa laikā ārsti izvēlēsies atbilstošu enerģijas līmeni un ārstēšanas metodi, pamatojoties uz pacienta specifisko stāvokli, lai sasniegtu labāko ārstēšanas efektu.
Ja pacients jūt acīmredzamas sāpes vai diskomfortu, viņam savlaicīgi jāinformē ārsts, lai ārsts varētu pielāgot ārstēšanas plānu vai pārtraukt ārstēšanu. Pārmērīgas sāpes var radīt papildu slogu ķermenim un var ietekmēt ārstēšanas efektivitāti.